|
|
AUNTRUSIS Tips un ķermeņa uzbūve. Ķermenis plecīgs, plats un masīvs, bet ne neveikls. Korpuss ir īss un plecīgs ar labi noapaļotu aizmugurējo daļu. Lielo šķirņu trušiem ķermeņa platums izteikts vairāk kā garums. Skausts ir spēcīgs un īss, galva bez izteikta kakla, cieši pievienota ķermenim. Kājas relatīvi īsas, spēcīgas un novietotas taisni. Mātīšu ķermenis nedaudz smagāks kā tēviņiem. Mātītēm pieļaujama neliela, labas formas pakakle. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
BURGUNDAS Tips un uzbūve. Ķermenis nedaudz izstiepts. Priekšējā un aizmugurējā daļa vienādā platumā un izteikta muguras līnija. Aizmugure noapaļota. Krūtis labi attīstītas. Kakls cieši pie spēcīga skausta. Kājas spēcīgas un vidēji garas, stāvotne taisnām, platām priekškājām ir augsta un panāk vēdera atstatumu no pamatnes. Vecākām trusenēm var būt neliela, labi noformēta pakakle. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
JAUNZĒLANDES SARKANAIS Tips un ķermeņa forma. Ķermenis cilindra formas, priekšējā un pakaļējā daļa vienādi platas. Pakaļdaļa labi noapaļota. Krūtis labi izteiktas, kakls īss, skausts spēcīgs. Spēcīgas, vidēji garas kājas. Vecākām trusenēm pieļaujama neliela pakakle. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
KALIFORNIJAS Tips un uzbūve. Ķermenis īss, drukns, kompakts. Ķermeņa uzbūve vienmērīgi muskuļota no lāpstiņām līdz labi noapaļotai pakaļējai daļai. Kāju stāvotne plata. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
KASTOR REKS Tips, ķermeņa forma, uzbūve. Ķermenis viegli izstiepts. Priekšējā un pakaļējā daļa vienādi platas, pakaļdaļa labi noapaļota. Kājas vidēji garas, spēcīgas, veido vidēji augstu stāju. Aste pieguļ ķermenim. Trusenēm pieļaujama neliela pakakle. Trusenēm ķermeņa forma nedaudz smalkāka. Galva nedaudz garena. Piere un deguna daļa plata. Izteikti vaigi. Ausis spēcīgas atbilstoši ķermeņa izmēram. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
LIELAIS GAIŠAIS SUDRABOTAIS Tips, ķermeņa forma.Labi muskuļots spēcīgs ķermenis ar platām krūtīm un iegurni. Galva apaļīga ar platu pieri. Acis brūnas. Labi apmatotas ausis. Ausu garums 13.0-14.0cm. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
LIELĀ ŠINŠILLA Tips, ķermeņa forma, uzbūve. Ķermenis liels, labi muskuļots, noapaļots, platām krūtīm. Galva labi attīstīta, platu pieri un pilnīgiem vaigiem. Taisnas, spēcīgas kājas. Gaļīgas, apmatotas ausis. Acis brūnas, nagi tumšā raga krāsā. Apmatojums biezs, kopējā krāsa zilganpelēka ar pārslainu melnu nokrāsu. Ausu apmales un astes virspuse melni, loki ap acīm, pavēdere astes apakša balti. Ķermeņa svars ne lielāks par 5,5 kg. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
LIESMAINAIS Tips un ķermeņa forma. Ķermenis plecīgs, cilindrveidīgs, pakaļējā daļa noapaļota. Galva īsa ar platu pieri, cieši sēž uz ķermeņa. Ausis spēcīgas, stāv taisni, noapaļotas, garums 8.0-11.0cm. Trusenēm nedaudz smalkāks ķermenis, brīvas no pakakles. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
TĪRINGAS Tips un ķermeņa forma. Ķermenis plecīgs, krūšu un pakaļējā daļa plati, izteiktu muguras līniju un noapaļotu pakaļdaļu. Kājas spēcīgas un vidēji garas. Galva īsa, plata un sēž cieši uz ķermeņa. Ausis spēcīgas 11,0-13.0 cm. Trusenes nedaudz smalkākas formas un bez pakakles. Vecākām trusenēm pieļaujama neliela pakakle. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
Veiktas izmaiņas veterinārajās prasībās mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā Valdība pirmdien, 5. novembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veterinārajām prasībām mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā.
Grozījumi noteic, ka putnu un zaķveidīgo gaļas ražotājs, kurš svaigu gaļu mazā daudzumā piegādā tieši galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un kurš veic dzīvnieku kaušanu uz vietas saimniecībā, var uzticēt pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem veikt personai ar veterinārmedicīnisko izglītību vai atbilstoši apmācītai personai. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
Vaļaspriekam un biznesam. Truškopība Latvijā – vai rentabla nozare?
Truškopība ir lopkopības nozare ar augstu ražošanas potenciālu. No trušiem īsā laikā iespējams iegūt augstvērtīgu diētisku gaļu, kažokādas un ekoloģiski tīru ārstniecisku dūnvilnu.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem valstī ir 30 tūkstoši trušu, bet šis skaitlis nav īpaši precīzs, jo ļoti daudzi audzētāji vienkārši nereģistrē savus dzīvniekus. Vislielākais trušu skaits ir Carnikavas, Alūksnes, Ventspils, Ogres, Rēzeknes, Madonas, Krāslavas, Gulbenes novadā. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
Pūkaiņi piemājas saimniecībā: kādas ir labākās trušu šķirnes Daudzās saimniecībās līdzās liellopiem un mājputniem savām vajadzībām audzē trušus. Parasti tie ir bezšķirnes dzīvnieki, turklāt radnieciski pāroti, augumā nelieli, diezgan rupjiem kauliem, nelielu muskuļu masu. Neraugoties uz to, kādam nolūkam audzē (vaislai, garšīgas diētiskas gaļas vai kažokādiņu ieguvei), tomēr jāizmanto tīršķirnes truši. Vaislinieku izcelsme ir svarīga. Jo augstvērtīgāki senči, jo lielākas izredzes iegūt kvalitatīvākus, produktīvākus pēcnācējus. | lasīt tālāk ↓ |
|
|
|
Vakcīna ERAVAC Eiropas Medicīnas Aģentūra ir sniegusi savu ziņojumu par trušu hemorāģiskās 2.tipa vīrusa slīmības (RHDV2) vakcīnu ERAVAC.
Aģentūra pozitīvi novērtējusi šīs veterinārās zāles un atļauj lietot tās Eiropas Savienībā.
Vairāk informācija šeit (angļu val.) → |
|
|
|
|
| |
|