Notikušas mācības par trušu audzēšanu

Saldus konsultāciju birojs 24. septembrī rīkoja mācības “Netradicionālo dzīvnieku audzēšana – truši un putni ”. Daudzi saka – tie taču parasti mājdzīvnieki, bet tomēr audzē tikai reti kurš. Trušu audzēšana nemaz nav tik vienkārša, kā nezinātājam šķiet. Mācību teorētisko daļu par trušu audzēšanu vadīja truškopības ciltsdarba speciāliste Dace Kaula un Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” valdes priekšsēdētāja Ilga Mihmele. Uz mācībām bija ieradušās trušu audzētājas, kam saimniecībā ir 10 un pat 90 truši. Ar lielu interesi dalībnieki klausījās Ilgas Mihmeles stāstītajā par trušu audzēšanas pamatprincipiem un ēdināšanu un Daces Kaulas informācijā  par trušu šķirņu daudzveidību, slimībām.

Vispirms ir jābūt skaidram trušu audzēšanas mērķim un tad, vadoties no tā, jāizvēlas šķirne un turēšanas apstākļi, kuri būtu vispiemērotākie jūsu turpmākajiem plāniem. No šķirnes lieluma un šķirnes turēšanas specifikas būs attiecīgi jāņem vērā, kādi būrīši būs jāizgatavo. Lielākajām šķirnēm būs nepieciešami lielāki būri, bet pundurtrušiem un mazajām šķirnēm pietiks ar daudz mazākiem būrīšiem. Mātītēm attiecīgi jāierēķina vieta mazuļiem.

Pieaugušam trusim ir 28 zobi. Priekšzobi aug nepārtraukti, bet,  graužot barību, nodilst. Ja trusim ir nepareizs sakodiens, zobi nenodilst, tie izaug pārāk gari, un trusis vairs nevar paēst. Tad tie ir jāsaīsina nokniebjot. Mācību brauciena laikā 27. septembrī biedrības “Trusis un citi” rīkotajā izstādē mēs varējām trušu vērtēšanas laikā redzēt, ka vienam trusim bija garie zobi. Saimniece nebija ievērojusi un šo trusi izbrāķēja. 

Trusim ir vienkameras kuņģis, un kuņģa sula izdalās nepārtraukti, neatkarīgi no barības uzņemšanas. Kuņģa sieniņās ir ļoti maz muskuļaudu, un tāpēc barība virzās uz priekšu galvenokārt mehāniskā veidā. Nākamā stumj uz priekš iepriekšējo. Tādēļ trusis ēd gandrīz nepārtraukti, vidēji diennaktī ik pēc 5-10 minūtēm. Tādēļ barībai vienmēr ir jābūt pieejamai, tikai tad gremošanas sistēma strādā pilnvērtīgi. Truši reizēm ēd savus mēslus, un to sauc par kaprofāgiju. Tādā veidā naktī izdalītajos mēslos trusis atrod nepārstrādājušos proteīnus.

Lielā svara dēļ problēmas ar kājām ir lielajām trušu šķirnēm, piemēram, Flandriem, Lielajiem auntrušiem, kā arī trušiem, kuri ir pārbaroti. Tāpēc šiem trušiem jānodrošina biezs salmu vai ēveļskaidu segums uz būra grīdām. Ja vēlaties trušus audzēt gaļas iegūšanai, tad vispiemērotākās būs vidējās šķirnes, tādas, kas ātrāk izaug, kurām ir lielāks tīras gaļas iznākums. Tās, kuras ir izturīgākas pret slimībām, kurām ir lielāka ražība. Visbiežāk gaļas iegūšanai izmanto Kalifornijas šķirnes trušus, bet arī Burgundas, Čehu albīnus, Vīnes zilos, Vīnes pelēkos un citas šķirnes. Var dažādas šķirnes krustot, tā uzlabojot rentabilitāti. Bet jāņem vērā, ka tikai pirmās paaudzes krustojums var dot vēlamo rezultātu. Truši ir visauglīgākie un ātraudzīgākie no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Tie var vairoties visu gadu. Vairākums šķirnes trušu piecu mēnešu vecumā jau ir pieauguši, kas spējīgi turpināt dzimtu  ar aptuveni četru kilogramu dzīvmasu. Truši tiek audzēti galvenokārt gaļas un kažokādu ieguvei un, protams, arī kā mīļdzīvnieki mājās. Svarīgāka šķiet trušu saimnieciskā nozīme – cilvēkiem jāredz, ka nodarboties ar truškopību atmaksājas. Truša gaļa ir diētisks, ar olbaltumvielām bagāts produkts, kas ieteicams bērniem, veciem cilvēkiem.

Diētiskās gaļas, veselīgā dzīvesveida un gūto pozitīvo emociju dēļ nodarboties ar truškopību vienmēr ir bijis un arī būs izdevīgi, bet, lai ar to varētu nopietni pelnīt, ir jāveido palielas fermas un jāizmanto speciālā granulētā barība.

Tomēr, pirms uzsāk praktisko darbību šajā nozarē, truškopim būtu vēlams izlemt, vai truškopība būs tikai vaļasprieks, nodarbe par prieku bērniem un mājas izdaiļošanai, kalpos ģimenes vajadzībām vai arī izvērsīsies par nopietnu ražošanu, kas dos arī ienākumus. Lielu peļņu no truškopības var gūt tikai tad, ja notiek liela apjoma ražošanas process. Fermā vajadzētu turēt 50–200 mātītes, un tās intensīvi jāizmanto, gadā no katras iegūstot 20–30 trusēnu. Te derēs tikai tipiskas gaļas šķirnes – Kalifornijas, Jaunzēlandes baltā, Dānijas baltā, Panonas baltais un specializētie krosi (Hyplus, Zika).  Ja trušus tur ārā sprostos vai nojumēs, tad no mātītēm pēcnācējus iegūst apmēram trīs vai četras reizes gadā, lielākoties – pavasarī un vasarā. Trusēni var dzimt arī visu gadu, tikai tad lielā aukstumā trušu mātes nepieciešams turēt kūtīs vai sprostos likt labi sagatavotas ligzdu kastes, kas var pasargāt mazuļus no vēja un sala.

Vislielākās problēmas nozarei rada vīrusu slimība miksomatoze un parazitārā – kokcidioze. Miksomatozes profilaksei veic dzīvnieku vakcinēšanu, bet ir audzētāji, kuri trušus nevakcinē un tā apdraud pat vakcinētos dzīvniekus, un tie saslimst. Kokcidiozes apkarošanai galvenais ir sprostu dezinfekcija un speciālo preparātu lietošana.

Truškopības darbu mūsu valstī koordinē divas organizācijas – biedrība “Trusis un citi” un Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija. Organizācijas saņem valsts atbalstu dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem (semināri, konkursi, izstādes). Arī šķirnes saimniecības saņem nelielu atbalstu par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu vaislas dzīvniekiem. Organizāciju biedri ir gan parastās saimniecības, gan šķirnes trušu audzētavas.

Visvairāk tiek audzētas šādas šķirnes: Kalifornijas, Burgundas, Lielais gaiši sudrabotais, Rex, Vīnes zilais, Auntrusis u. c. Organizācijas visos Latvijas novados rīko seminārus un izstādes, mūsu trušu audzētāji veiksmīgi piedalās starptautiskās sīkdzīvnieku izstādēs. Latvijā ir visas iespējas paplašināt trušu audzēšanu, jo lielāko daudzumu vajadzīgās gaļas valsts importē. Galvenās vietējās gaļas noieta vietas ir pilsētu tirgi, daži lielveikali. Gaļas cena ļoti svārstās atkarībā no valsts reģiona – 7–15 eiro/kg.

Nakamā apskates vieta bija Miltiņu pagastā biedrības «Trusis un citi» rīkotā ikgadējā šķirnes trušu izstāde. Mums bija iespēja apskatīt atvestos dažādu šķirņu trušus un redzēt, kā notiek šķirnes trušu vērtēšana. Vērtēšanu veica trušu ciltsdarba speciāliste Dace Kaula un komisija. Vērojām, pēc kādiem kritērijiem vērtē. Trusi sver, apskata apmatojumu, muskuļu masu, asti, ausis, zobus. Ja kaut viens no kritērijiem neatbilst, trusi izbrāķē. Biedrības truši piedalās arī izstādēs ārzemēs ar labiem rezultātiem. Izsādē bija lielie Flandri, Auntruši, Vīnes zilie, Burgundieši, Rekši, Liesmainie, Kalifornijas, Hototi, Lielā sinšila un arī pūkainie Angoras truši. Visi skaisti un mīļi.

Paldies Truškopības ciltsdarba specialistei Dacei Kaulai, Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» valdes priekšsēdētājai Ilgai Mihmelei, z/s «Imantas» īpašniekam Ģirtam Antem un «Lutriņu truši» saimniecei Sarmai Smiļģei.

Mācības tiek nodrošinātas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, LAD līguma Nr.LAD131118/P44,

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja Ilze Tomanoviča,

LLKC Saldus nodaļas Brocēnu lauku attīstības konsultante